Mercedes-Benz C klase Izvērsts vērtējums

Neskatoties uz to, ka visi Mercedes C klasē pieejamie dzinēji ir elektrificēti, nodrošinot naskāku paātrinājumu mazā ātrumā, sākuma līmeņa 170 ZS C180 benzīna dzinējam ir jāstrādā smagi, lai tas no 0 līdz 100 km/h paātrinātos 8,6 sekundēs. C300 ir ņiprāks, samazinot šo laiku līdz 6 sekundēm. Salīdzinot ar to, AMG C63 S E Performance 4MATIC ir ļoti ātra un šo sprintu veic tikai 3,4 sekundēs.

Par bāzes versiju kalpo C200 d, attīstot 163 ZS. Tālāk seko C220 d, kas nav tik jaudīgs kā C200, taču, pateicoties papildu vilkmei pie zemiem apgriezieniem, tas spēj no 0-100 km/h paātrināties tikpat ātri. Tomēr tas joprojām ir tikpat veikls kā 320d 3. sērijas BMW. Vienīgais C klases dīzeļdzinējs, kas to pārspēj, ir 262 ZS C300 d (0-100 km/h 5,7 sekundes).

Uzņēmuma autoparka īpašniekus vairāk interesēs C300 e plug-in hibrīda (PHEV) modelis. Tā elektromotors ir vairāk nekā spējīgs tikt līdzi satiksmei uz šosejas, un ar elektrisko piedziņu tas var nobraukt 50 km tālāk nekā konkurējošais BMW 330e. Kad nepieciešams izmantot visu C300 e 333 ZS potenciālu, pārslēgšanās starp elektrisko un parasto dzinēju ir vienmērīga, un paātrinājums ir zibenīgs (0-100 km/h - tikai 6,1 sekunde).

Līdz šim testētajiem C klases automobiļiem, kas nav aprīkoti ar PHEV, bija pieejama papildaprīkojumā esošā adaptīvā balstiekārta, kas tagad ir pieejama tikai modeļiem, kuri aprīkoti ar jaudīgo C43 dzinēju. Ja tā ir uzstādīta, braukšanas īpašības sniedzas no iespaidīga komforta līdz patiesam sportiskumam. Komforta režīmā tas labāk nekā 3. sērijas vai Tesla Model 3 tiek galā ar lielākajām bedrēm, taču nelīdzena ceļu posma virsbūvei ir tendence nedaudz “peldēt”.

Lai no tā izvairītos (kā to tik prasmīgi dara 3. sērijas un Jaguar XE), balstiekārta jāiestata sporta režīmā. Tas ievērojami samazina virsbūves svārstības, taču ietekmēs to, kā salonā sēdošie sajutīs iegrimušos aku vākus. Mēs izvairītos no Sport+ režīma izmantošanas, jo šie regulējumi būs pārāk cieti uz vidējā Latvijas ceļa seguma.

PHEV C300e standarta aprīkojumā ir aizmugurējā pneimatiskā balstiekārta. Tā ir paredzēta, lai palīdzētu kontrolēt aizmugurē novietotā akumulatora papildu svaru, noturot automobili stabilu gan straujas bremzēšanas gadījumā, gan strauja paātrinājuma brīdī.

C klases vadāmība iekļaujas starp Audi A4 un BMW 3. sērijas sedanu - tā ir pārliecinošāka nekā Audi A4, bet ne tik izklaidējoša kā 3. sērijā. Redziet, stūres iekārta ir precīzāka nekā A4 pārāk vieglā konfigurācija, taču tā nerada tādu pārliecību kā 3. sērijas automašīna.

Virsbūves svārstības nav pārāk lielas, taču 3. sērija ir labāk kontrolējama, savukārt Alfa Romeo Giulia un Jaguar XE ir asāki un tāpēc arī jautrāk vadāmi. C43 zināmā mērā padara C klasi vēl aizraujošāku, īpaši Sport+ režīmā, jo stingrāka balstiekārta nodrošina vēl labāku virsbūves kontroli un labāku saķeri līkumos.

PHEV automašīnas bieži vien pagriezienos ir mazāk veiklas, jo tām ir papildu akumulatora svars, taču C300e, šķiet, ir izņēmums. Tā aizmugurējā pneimatiskā balstiekārta neitralizē svārsta efektu, ko līkumos demonstrē daži konkurenti. BMW 330e ir veiklāks līkumos, taču C klase ir pārsteidzoši pilnvērtīga, jo spēj noturēt braukšanas gaitu vienmērīgā gultnē.

Braucot pa šoseju, C klases dzinēja troksnis ir minimāls, un pretvējš, kas rodas ap panorāmas stikla jumtu, ir jūtams tikai nedaudz. Uz nelīdzena ceļa seguma visai labi būs dzirdams ceļa troksnis.

C200 versijas benzīna dzinējs kļūst nedaudz trokšņains pie augstākiem apgriezieniem, savukārt C43 modeļa benzīna dzinējs ir noregulēts tā, lai radītu sportiskāku fona simfoniju. C220d dīzeļdzinējs ir līdzvērtīgi kluss kā BMW 320d, bet Audi A4 40 TDI ir vēl klusāks. Visklusākais C-klases dzinējs ir C300e, īpaši tad, kad tas darbojas ar elektrisko piedziņu. Tā dzinējs kļūst mazliet skaļāks strauja paātrinājuma brīdī.

Deviņu pakāpju automātiskā pārnesumkārba ir standarta aprīkojumā visā modeļu klāstā, un tā bez lielām raizēm veic savu darbu.