2012.gada 5.jūnijs

Daudzi ir sašutuši par to, ka šobrīd spēkā esošais regulējums par braukšanas ātruma neievērošanu, kas fiksēts ar fotoradaru, paredz sodīt automašīnas īpašnieku, nevis pārkāpuma faktisko veicēju.

Tāpēc Latvijas tiesībsargs Juris Jansons beidzot ir vērsies Satversmes tiesā, lūdzot izvērtēt, kā šāda prakse atbilst mūsu valsts pamatlikumam.

Tiesībsarga birojs arī norāda, ka fotoradars un policists par vienu un to pašu pārkāpumu piemēro atšķirīgus sodus, kas ir pretrunā labas pārvaldības un vienlīdzības principam.

Tāpēc tiesībsargs ir iesniedzis pieteikumu par Ceļu satiksmes likuma 436.panta vairāku daļu neatbilstību Satversmes 1., 91. un 92.pantam. Viņaprāt, pārkāpuma izdarījušās personas noskaidrošana nav uzskatāma par neiespējamu vai nesamērīgu nastu atbildīgai iestādei.

Jau šobrīd Ceļu satiksmes likuma 20.pants paredz transportlīdzekļa īpašnieka pienākumu pēc Valsts policijas pieprasījuma sniegt ziņas par transportlīdzekļa vadītāju, ja pārkāpuma konstatēšanas brīdī transportlīdzekļa vadītājs nav noskaidrots. Tādējādi nepastāv objektīvi šķēršļi valstij noskaidrot ar fotoradariem fiksētā pārkāpuma izdarītāju.

Tiesībsarga birojs atgādina, ka fotoradaru ieviešanas mērķis ir vērsts uz satiksmes drošības uzlabošanu. Tādēļ maksimālā soda piemērošanai par mazāk bīstamiem un minimālā soda piemērošanai par bīstamākiem braukšanas ātruma pārkāpumiem nav saskatāms saprātīgs pamats.

Savukārt Ceļu satiksmes likums paredz nepamatoti atšķirīgu attieksmi pret personām, kuru izdarītais braukšanas ātruma pārkāpums ir fiksēts ar fotoradaru, neapturot transportlīdzekli.

Tiesībsargs jau iepriekš lūdzis Iekšlietu, Tieslietu un Satiksmes ministrijas izstrādāt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai novērstu pastāvošos trūkumus. Tomēr ministrijas neuzskatīja šādu grozījumu izstrādi par lietderīgu.

Karstākie piedāvājumi auto tirgū! Nepalaid garām iespēju ietaupīt...

Apskati What Car? sludinājumus šeit!