2020.gada 26.jūnijs

Atvērt galeriju

Lūiss Grimšāvs ir guvis labu mācību, ka tam, kurš nogādā automašīnu galapunktā, vajadzētu būt arī personai, kura ar to uzbrauc uz autopārvadātāja.

“Tas bija Subaru Impreza rallija auto. Tiklīdz es atlaidu pēdējo stiprinājuma saiti no riteņiem, tā auto sāka ripot atpakaļ,” viņš saka. “Instinktīvi es satvēru riteni, bet, to darot, divi no maniem pirkstiem iestrēga starp disku un suportu. Brīdī, kad ritenis pagriezās, es gandrīz paliktu praktiski bez abiem pirkstiem. Tur bija daudz asiņu.”

Ņemot vērā to, ka Lūiss nebija atbildīgs par auto uzkraušanu, viņš nezināja, ka, izslēdzot motoru, Subaru hidrauliskā rokasbremze nefunkcionēs. Mehāniķis, kurš pārraudzīja uzkraušanas procesu uzstāja, ka labāk auto neatstāt pārnesumā, lai izvairītos no zobratu nodilšanas, automašīnai pārvešanas laikā šūpojoties turp un atpakaļ. Aizvedot Subaru līdz galapunktam un atvienojot to no stiprinājumiem, auto vienkārši noripoja no rampas.

Šodien, septiņus gadus pēc liktenīgās piegādes, ir pat grūti pateikt, ka Lūisa pirksti reiz bijuši smagi traumēti. Tomēr šī rēta ir palikusi kā baiss atgādinājums par to, ka vairākus miljonus vērto automašīnu stāvoklis nav vienīgais, par ko šajā ģimenes biznesā jāsatraucas.

Satieku Lūisu kādā darba dienas rītā viņa ģimenes kravas automašīnu kompleksā Breklijā, dažu kilometru attālumā no Silverstonas. Šeit atrodas arī viņa tēvs Pols, kurš pirms 12 gadiem nodibināja Paul Grimshaw Vehicle Movements uzņēmumu. Viņam līdzās ir arī kompānijā visilgāk strādājošais šoferis Stīvs.

Pols un Stīvs ir aizņemti ar vienu no kompānijas Volvo virsbūves pulēšanu. Šodien tam uzticēts uzdevums vilkt Rolfo Auriga Deluxe puspiekabi, kurā ir vieta sešiem auto. Iekšpusē atrodas klienta McLaren Senna un 675LT, kā arī Porsche 911 GT2. Visi trīs tika uzdzīti uz klāja vakardien no noliktavas Ņūforestā. Pēc dažām minūtēm Stīvs un es sēdīsimies Volvo, lai vestu šos superauto uz Silverstonu, kur Club GT Events rīko trases dienu. Šī kompānija ir kā radīta tiem, kuriem ir laiks un nauda, lai izmēģinātu sava superauto spējas Eiropas labākajās sacīkšu trasēs un aizraujošākajos ceļu maršrutos.

“Es mīlu kravas mašīnas,” priecīgi iesaucas Pols. “Nākamnedēļ es saņemšu jaunāko kompānijas autoparka papildinājumu – jaunās paaudzes Scania S650 V8. Nespēju sagaidīt!”

Lūiss ir bijis tuvu pirkstu zaudēšanai, taču Pols divreiz bijis tuvu tam, lai zaudētu savu dzīvību. Viņam ir bijušas divas nopietnas lēkmes, kas radušās stresa dēļ. Ir skaidrs, ka 12 gadu laikā nodibināt veiksmīgu auto transporta biznesu nav nekāda atpūta.

“Tas ir nogurdinoši,” atklāj Pols. “Katra šāda Volvo kravas automašīna maksā aptuveni 350 000 eiro un tām ir sevi jāatpelna. Šobrīd mums ir divi kravas pārvadātāji Zviedrijā, divi Ukrainā, viens atgriežas no Ženēvas un vēl viens ved divas Mercedes F1 formulas no Vācijas.” 

Nedēļu pirms mūsu vizītes kompānija nogādāja deviņas Mercedes F1 formulas uz Silverstonas trasi, sudrabotajai komandai atklājot savu sacīkšu sezonu. Nesen daži Porsche tika nogādāti uz Arktiku, bet pāris Audi uz Kijevu TV reklāmas projektam.

Pārvadātājam nākas bieži doties uz Maranello, lai uz Anglijas dīlercentiem nogādātu jaunos Ferrari. Citā laikā tiek vestas automašīnas no izsolēm un izstādēm, kā arī ir jānogādā individuāliem klientiem viņu superauto līdz trasēm un pasākumiem, kādus rīko, piemēram, iepriekšminētais GT Club Events. 

Vienā no nesenajiem kontraktiem kompānija transportēja Ferrari F50 GT, Porsche 911 RSR un vienā eksemplārā pieejamo Ferrari F12 TRS. Situācijās, kad superauto ir ne tikai ļoti dārgs, bet arī neaizstājams, risks ir ļoti augsts abām iesaistītajām pusēm.

“Nesen mums bija jātransportē četras F1 formulas uz Mercedes testu braucieniem Eiropā,” stāsta Pols. “Šādās situācijās mēs izmantojam divus kravas auto, bet Mercedes vēlējās, lai katra formula tiktu vesta atsevišķi, izvēloties atšķirīgus Lamanša šauruma šķērsošanas punktus. Tas gadījumam, ja kāds no prāmjiem nogrimst.”

Neticami, bet Pols nevar nosaukt, cik kravas pārvadātāju viņam pieder, jo daļa no tiem tiek iznomāti citām kompānijām. Kas attiecas uz paša pārvaldīto autoparku, tur gan viss ir skaidrs. 

Šeit atrodas trīs slēgtie Rolfo treileri ar pagarināmo jumtu, kā arī trīs treileri ar pagarināmu platformu gadījumā, ja nepieciešams vest garus auto.

“Tāpat mums ir arī divi sacīkšu treileri ar kravas liftu, piemēram, šodien izmantotais Rolfo De Luxe. Tie īpaši noder, ja auto ir garš un tam pastāv risks “uzsēsties”. Šādus izmanto arī Aston Martin, lai augšējā daļā novietotu divus Vulcan, bet apakšā glabā visu sacīkstēm nepieciešamo inventāru.”

Pēc neilgā brauciena uz Silverstonu, mēs vērojam kā Lūisa divdesmit gadīgais brālis Dans atver piekabes sānus un aizmuguri dārgās kravas apskatei. Es Lūisam jautāju – kāds ir noslēpums, lai superauto varētu nodzīt no treilera, nesabojājot to.

“Galvenais ir atrast veidu, kā katrai automašīnai var elektriski nolocīt spoguļus vai pacelt klīrensu. Piemēram, McLaren šīs funkcijas mēdz iekļaut stūres kollonā. Tāpat ir jāpierod pie katra superauto sajūga darbības. Testarossa sajūgs ir ļoti smags, turpretīm no oglekļa materiāla veidotais 360 Challenge Stradale sajūgs ir praktiski nelietojams, kamēr nav sasniedzis pareizo darba temperatūru. Todien lija lietus. Es nospiedu akseleratora pedāli un atlaidu sajūgu, lai lēni nobrauktu no rampas – motora apgriezieni sāka lēkāt un automašīnas aizmugure nedaudz izslīdēja. Tas bija baisi!”

Diemžēl viens no brāļiem šeit nav. Būdams astoņpadsmit gadus vecs, Lee pirms desmit gadiem gāja bojā autoavārijā. Gluži kā Dans un Lūiss, arī viņš mīlēja motokrosu. Kompānijas logotipā tagad ir redzams viņa sacīkšu numurs – 24. “Tas mums atgādina, ka bizness ir svarīgs, taču ģimene vienmēr ir pirmajā vietā,” saka Pols.

Karstākie piedāvājumi auto tirgū! Nepalaid garām iespēju ietaupīt...