2023.gada 1.janvāris

• ĪPAŠNIEKS - MĀRTIŅŠ STRĒLNIEKS 
• PIRMAIS KLASIĶIS - Range Rover “Classic” 
• SAPŅU KLASIĶIS - Jaguar XJ V12

Es uzaugu Jaunmārupē un, vēl būdams bērns, tieši tur pirmo reizi ieraudzīju Range Rover P38 jeb otro paaudzi – tāpēc Range Rover. Un klasiskais Range Rover tāpēc, ka šādu auto mans tēvs reiz noīrēja no savulaik labi pazīstama auto evakuācijas un transportēšanas uzņēmuma Grieta. Šie divi notikumi mani iespaidoja tik ļoti, ka pašlaik esmu trīs reindžu īpašnieks.

Lai gan, iespējams, viss sākās… pat mazliet agrāk. Kad man bija trīs gadi, vectēvs no Zviedrijas atveda Saab žurnālu, un ar to izrādījās gana, lai man pieliptu dzīva interese par tehniku, kaut mūsu ģimenē neviens cits par šīm lietām neinteresējas.

Savu pirmo vēsturisko auto iegādājos 2016. gada sākumā pēc sešus gadus ilgušiem meklējumiem. Zinu, ka citi pārzvejo visu Eiropu, taču es savējo lūkoju atrast tepat Latvijā un pirmajam uzdūros Rīgā.

Pārdevējs lika domāt, ka auto ir labā stāvoklī un nav rūsējis, taču neietas tehniskās apskates dēļ trīs gadus nebija kustināts. Vai vismaz tā es domāju, līdz noskaidrojās, ka tie visi bijuši meli.

Ierodoties apskates stacijā, inspektors auto atzīmēja daudzus divniekus, taču lielākā daļa bija novēršami pirmajā vakarā. Lielākā vilšanās patiesībā bija taures skaņa, kas nebija tāda kā savulaik tēva īrētajai mašīnai. Taču tad es mašīnu izjaucu, un atklājās, ka tai faktiski nav grīdas – tā bija pilnībā izrūsējusi.

Par laimi, man ir labs paziņa, kurš zina, kur meklēt meistarus. Piedevām palīdzēja tas, ka manā ģimenē Land Rover markas braucamie bijuši vairāk nekā divdesmit gadu un man jau bija savs speciālistu “sociālais tīkls”.

Range Rover atjaunošanas temps nebija nekāds straujais, jo pie braukšanas tiku vien 2019. gadā. Pagāja gandrīz gads, līdz bija gatava jauna salona apdare, pusgadu ievilkās krāsošana, jo atklājās grunts un krāsas nesaderība, tāpēc nācās visu darīt no sākuma, un liela gaidīšana sanāca ar priekšējo paneli, ko biju pasūtījis, bet tā arī nesaņēmu. Vispār jāsaka, ka detaļas, kas ir vienādas kreisās un labās puses stūres spēkratiem, ir salīdzinoši viegli pieejamas, bet tās, kas ir specifiskas kontinentālās Eiropas tirgum, gan jāpameklē un nav lētas.

No aprakstītā varbūt šķiet, ka notika pamatīga restaurācija, taču es visiem saku, ka vienkārši savedu auto braucamā stāvoklī. Jā, bija noņemšanās ar virsbūvi pirms krāsošanas, un daudz laika prasīja salons, taču motoru ārā neņēmu, un pārnesumkārba arī strādā labi. Pieņemu, ka 192 000 kilometru laikā 3,9 litru V8 Rover dzinējs (182 ZS) nekādu pārmērīgo slodzi nebija piedzīvojis.

Pašlaik auto ir tādā kā izdienas pensijā. Sakopts un uzpasēts, tas gadā nobrauc labi ja divtūkstoš kilometru. Pārsvarā izbraucu nedēļas nogalēs, uz pasākumiem, un līdz šim tālākais pārgājiens bija uz jangtaimeru saietu Alūksnē. Katrā ziņā nost no asfalta un grants vairs nebraucam, jo pēc jangtaimeru 4 x 4 pasākuma, kur auto saskrāpēju un nedēļu lēju asaras, sapratu, ka mocīt šādu auto smagos apstākļos nav prāta darbs. Tad jau labāk rāmi ripināt un baudīt tās lietas, kas šajā auto man patīk īpaši, proti, augstā sēdēšana un brīnišķīgā pārredzamība.

Ja ir sākts krāt, nav viegli apstāties. Manos krājumos nu ir arī Range Rover pagarinātā versija. Ļoti interesants automobilis ar 4,2 litru V8 dzinēju un pneimatisko piekari. Kā vēsta leģenda, tas savulaik radīts Karalienei Mātei, turklāt mans eksemplārs pieder pēdējiem saražotajiem. Lai arī sākotnēji to iegādājos kā rezerves daļu donoru, tagad tam lemts atjaunošanas ceļš. Tiesa, grūti pateikt, kad mašīna būs gatava, jo tās stāvoklis ir visai bēdīgs.

Trešajam auto arī ir interesanta vēsture: 1994. gadā to jaunu iegādājās kāda piejūras pašvaldība. Bet te cita nelaime – vēlāk, esot cita saimnieka īpašumā, tas pielāgots bezceļa braukšanai, tāpēc atjaunošanai nāksies pielikt krietnas rūpes. Bet nekas – galvenais ir pacietība!

Karstākie piedāvājumi auto tirgū! Nepalaid garām iespēju ietaupīt...

Apskati What Car? sludinājumus šeit!