2025.gada 2.janvāris

Pāreja uz trešo Golf 1992. gadā bija visai konservatīva. Lielāko daļu klāsta varēja paredzēt jeb kurš, kurš bija kārtīgi pašķirstī jis iepriekšējās paaudzes brošūru: bija pārņemti dzinēji, balstiekārta un pat apdares vari anti, bet virsrakstos zibēja paaugstināta drošība, iespēja pārstrādāt automašīnu dzīves cikla galā, kā arī tīrākas emisijas. Tomēr trešā paaudze nāca ar ko tādu, kas iepriekš nebija piedzīvots, – sešcilindru Golf.

Volkswagen inovatīvais VR6 dzinējs nedebitēja Golf – tas parādījās gadu iepriekš Passat un Corrado modeļos, kur pārsteidza ar neticami kompaktiem izmēriem un brīnišķīgu skaņu. Taču, iebūvējot šo dzinēju ģimenes hečbekā – var teikt, vadošajā jeb galvenajā ģimenes hečbekā, VW vienā rāvienā radīja jaunu tirgus segmentu.

Volfsburga neizstrādāja šo neparasto motoru – šaura leņķa V6, kam abiem cilindru blokiem bija viena cilindru galva, – tikai tādēļ, lai iegūtu lielāku jaudu. VW vēlējās arī vienmērīgu darbību, labu automobiļa vadāmību un izsmalcinātību.

Tā mērķis bija radīt greznāku mazo ģimenes automobili, kurā hečbeka praktiskums būtu apvienots ar braukšanas pieredzi, kas tuvāka BMW 3. sērijai. Līdzīgas idejas virmoja arī Japānā. Mazda un Mitsubishi izstrādāja mazītiņus V6 motorus, lai paaugstinātu mazo priekšpiedziņas automobiļu izsmalcinātību, turklāt pēdējais izvēlējās 1,6 litru darba tilpumu.

Savukārt Subaru ņēma dzinēju un transmisiju no Legacy Turbo un iemānīja to jaunajā kompaktajā Impreza. Subaru jau bija iemantojis slavu, ražojot nelielus pilnpiedziņas automobiļus 80. gados, taču tie bija diezgan utilitāri braucamie. Tāpat kā Golf VR6, arī Impreza – īpaši 1994. gadā izlaistie turbomodeļi (šeit ar Turbo 2000 nosaukumu) – piedāvāja veiktspēju un izsmalcinātību, kas iepriekš bija pieejama tikai lielākos automobiļos.

Vispirms gan tiksim skaidrībā ar “ziloni istabā”: šī pirmās paaudzes Impreza nav hečbeks, jo to no paša sākuma piedāvāja kā četru durvju sedanu un piecu durvju universāli. Galvenais tirgus – ASV – deva priekšroku kompaktiem sedaniem, savukārt Wagon versija, kas faktiski bija kaut kas pa vidu hečbekam un universālim, piedāvāja praktiskumu, pēc kura alka eiropieši.

Abu automobiļu izmēri būtībā ir līdzīgi, kaut Subaru iznāk 28 cm garāks. Taču vēl svarīgāk pircējiem 1994. gadā bija tas, ka piecu durvju Golf VR6 un Turbo 2000 Wagon bija vienāda cena. Šā vai tā VR6 un Impreza piemīt ļoti atšķirīgi raksturi. Golf ir pats izsmalcinātības iemieso jums. Viena no VR6 priekšrocībām ir perfekti līdzsvarotā rindas sešinieka aizdedzes secība, un dzinēja vienmērīgā darbība jūtama jau tukšgaitā.

Motora virzuļu gājiens pārsniedz cilindru diametru, kas bija nepieciešams, lai cilindru blokus izvietotu tik cieši, un tas nodrošina elastīgu paātrinājumu, ko gan piebremzē plaši izkliedētie pārnesumi. Nepārprotami domāts braukšanai pa autobāņiem, VR6 110 km/h ātrumā darbojas ar slinkiem 2800 apgriezieniem. Lai dzinējs darbotos kārtīgi, jāizvēlas zemāks pārnesums, taču tad tas atalgo ir lineāru, spraigu paātrinājumu, ko papildina klusināta, bet patīkama izplūdes skaņa.

Šī koncentrēšanās uz ātrgaitas braukšanu jūtama arī šasijas regulējumā: tā ir ārkārtīgi stabila un prognozējama, taču tas panākts uz reakciju rēķina – tās ir blāvākas. Stūrēšana ir mazliet smagnēja un lēna, un, smagākas virsbūves un mīkstāku atsperu dēļ mašīna nespēj pārnest svaru starp līkumiem tik plūstoši kā tās priekšteči un pēcteči.

Automobilis ir komfortabls un relaksējošs, taču ciešos līkumos jūtama liela inerce. Impreza netur līdzi Volkswagen izsmalcinātības ziņā, taču, ņemot vērā auto spējas, tā ir ap brīnojami tuvu. Auto ripo nemierīgāk, taču balstiekārtas garie gājieni ļauj Impreza tikt galā ar sliktākiem ceļiem. Kopumā gaita ir komfortabla, un interesanti, ka līkumos automobilis nesasveras tik daudz, kā varētu gaidīt.

Par spīti ekstrasvaram, pilnpiedziņas sistēma velk automašīnu cauri katram līkumam tā, it kā apeksā stāvošs kovbojs priekšgalam būtu uzmetis laso. Iepriekš šādas manieres bija tikai Sierra Cosworth un Delta Integrale, taču Subaru to dara komfortablāk un piemet salona plašumu, kas ļauj uz parku aizvizināt suņus.

Jūs varētu domāt, ka Subaru četrinieks nebūs tik iespaidīgs kā VW sešcilindru dzinējs, taču slavenais “EJ” ir līdzvērtīgs VR6 gan veiktspē jas, gan rakstura ziņā. Jau no 2500 apgriezie niem Subaru sāk “uzpūst” griezes momentu un no 3000–4000 apgr./min met mašīnu uz priekšu ar tādu sparu, kas neatpaliek no dažu mūsdienu mašīnu snieguma Kērboro trasē. Paātrinājums nav lineārs – Impreza ir jātur vidējos apgriezienos, kur darbojas turbīna, taču plakanā četrinieka dabiskais vienmērīgums nepieļauj raupjumu vai drudžainumu automobiļa uzvedībā.

Ievērojami dzinēji ir abiem automobiļiem. VR6 ir interesantāks no tehniskā viedokļa, taču, esot uz ceļa, izvēlēties vienu favorītu nav iespējams. Atšķirību šajā gadījumā nosaka automobiļi, kas ir ap motoriem. Ne viens, ne otrs nav izcili sportisks piedzīvojums, tomēr Subaru šajā lielo izmaiņu nesēju duelī ir tas, kas iemiesoja platāku soli uz priekšu.

Šāds veiktspējas un praktiskuma līmenis vēl nekad nebija iesaiņots tik pieejamā, kompaktā un patīkamā “paciņā”. Golf VR6 dzinējs bija izcils, taču citādi Golf “trešais albums” nebija tas veiksmīgākais. Sudraba maliņa šajā pelēkajā mākonī bija tā, ka Volkswagen ņēma vērā Subaru veikumu ar Impreza, un dažus gadus vēlāk nākamais VR6 ieguva krietni labāku šasiju.

Karstākie piedāvājumi auto tirgū! Nepalaid garām iespēju ietaupīt...

Apskati What Car? sludinājumus šeit!