Renault Clio: pirmie iespaidi
2020. gada Renault Clio
Piektās paaudzes modelis
Izmēģinam testa braucienā Portugālē
Lai arī tas izskatās jau kaut kur redzēts, piektās paaudzes Renault Clio ir pilnībā jauns. Tas konstruēts uz jaunas platformas, kāda vēl nav bijusi nevienam franču zīmola modelim, arī virsbūves paneļi ir jauni, par spīti tam, ka logu kontūras izskatās ļoti līdzīgas iepriekšējās paaudzes Clio. Pati virsbūve ir kļuvusi vieglāka par 22kg, arī balstiekārta ir lielā mērā konstruēta no jauna, parādījušies arī jauni motori, jauni sēdekļu galvas balsti, pārnesumslēgs, stūre un mazauto klases līdera cienīgs vadītāja palīgsistēmu komplekts.
Clio ir vispirktākais mazauto visā Eiropā (VW Polo ir otrajā vietā, Ford Fiesta – trešajā), un šī modeļa jaunākais iemiesojums ir mazāks par savu priekšteci, taču tikai fiziski – jo tas ir kļuvis ietilpīgāks. Clio starptautiskajā prezentācijā Portugālē Whatcar.lv uzzināja, ka tas ir gatavs arī hibrīddzinējiem, kas gan pašlaik vēl nav pieejami. Jaunā Clio izskats daudz apspriests netika - Renault pārstāvji atzina, ka, pateicoties faktam, ka līdzšinējās paaudzes modeļa ārējais dizains ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ tā pārdošanas apjomi turpinājuši augt ik gadu kopš tā klajā laišanas 2014.gadā, nevienam, bet jo īpaši Renault dizaina šefam Lorānam van den Akeram nav bijusi vēlēšanās kaut ko būtiski mainīt. Ņemot vērā, ka tieši viņš ir iepriekšējās paaudzes Clio dizaina autors, van den Akeram nevienam nekas vairs nebija jāpierāda.
Neraugoties uz to, šādas tādas pārmaiņas ir redzamas. Sekojot šībrīža tendencēm, radiatora reste ir lielāka, bet LED lukturi – kā Megane. Jaunas kontūras motora pārsegā un atšķirīgs bufera dizains Clio priekšdaļu padarījis nedaudz agresīvāku. Tikmēr aizmugurē valda minimālisms, ko akcentē atteikšanās no melnajiem plastmasas apdares elementiem, tos aizstājot ar savdabīgiem virsbūves paneļiem. Sportiskāks, bet ne pārmērīgi – tāds ir mūsu spriedums par Clio vizuālo tēlu, kaut gan gala spriedumu, protams, izdarīs pircēji. Katrā ziņā, šiem iespaidiem pievienotajā fotogalerijā redzamais eksemplārs savā Valencia Orange krāsā Eiropas dienvidu svelmainajā saulē izskatījās itin iespaidīgi.
Motoru izvēle nav sarežģīta – SCe 75 ir atmosfēriskais 1,0 litru benzīna motors ar 75 ZS, tāpēc populārāks laikam būs TCe 100 turbomotors ar 100 ZS, ar kādu mēs braucām Portugālē. Šībrīža modifikāciju klāsta flagmanis ir TCe 130 ar 130 ZS četrcilindru benzīna turbomotoru. Tass ir arī vienīgais Clio, kas pieejams ar DSG transmisiju un vienīgais, kas 0-100 km/h paātrinājumu spēj veikt mazāk nekā 10 sekundēs. Renault sola vēl jaudīgākas Clio versijas, piemēram Clio RS, kuram būs 1,8 litru turbomotors no Megane. Dīzeļdzinēji zaudē popularitāti, tāpēc Clio pircējiem tiks piedāvāts tikai viens variants – 85 ZS 1,5 litru tilpuma motors ar manuālo transmisiju, kuras pārnesumi rēķināti ar domu par lielāku degvielas ekonomiju, nevis dinamiku. Nākamgad gaidāmo hibrīdsistēmu veidos 1,6 litru tilpuma benzīna motors un elektromotors, kā arī CVT transmisija.
Praktiskums ir pozīcija, kurā Clio pelnījis labu vērtējumu. 391 litru ietilpība tā bagāžas nodalījumu padara lielāku, nekā Polo, kas ar 351 litru bija līderpozīcijā visā B segmentā. Arī priekšējo sēdekļu atzveltnes ir plānākas, lai iegūtu papildus divarpus centimetrus aizmugurē sēdošo kāju ērtībām. Telpa galvai Clio aizmugurējās sēdvietās šķiet vēl plašāka, nekā atsevišķos kompaktās biznesa klases auto, piemēram Jaguar XE.
Kopējo iespaidu atsvaidzina vērienīgās pārmaiņas interjerā, kur bezmaz visi lētākas plastmasas apdares materiāli ir paslēpti zemāk, kur tos ir grūtāk sasniegt vai saskatīt. Šajā ziņā tas ir ievērojami pārāks par iepriekšējās paaudzes modeli, jo taustei un skatienam tagad paveras pieklājīga izskata, mīkstas plastmasas apdares materiāli un teju premium līmeņa noformējuma akcenti. Piemēram, ar ādu apvilkta stūre, kas nudien izskatās kā no klasi augstāka auto. Priekšējā paneļa vidū – 9,3 collu izmēra infodisplejs, turklāt Renault ir atturējušies no kārdinājuma sekot citu (franču) autoražotāju paraugam un nav tajā integrējuši digitālus salona temperatūras kontroles slēdžus, bet atstājuši kā bija, analogus.
Taču, kamēr jaunā Clio vizuālais tēls ir pārliecinošāks un izsmalcinātāks, nekā priekštecim, braukšanas sajūtu ziņā tas nepārsteidz. Balstiekārta kopumā labi absorbē ceļa negludumus, ar atsevišķiem izņēmumiem, kas gan to nepadara sliktāku par citiem šīs klases pārstāvjiem. Ja neskaita Polo, kas šajā ziņā ir kompetentāks. Sēdekļi ir ērti, stūres reakcija - ātra, bet manuālās transmisijas darbība ar garajiem pārnesumiem vairs nešķiet tik vienmērīga, kā iepriekšējās paaudzes Clio. Tā nav tehniska nepilnība, bet gan metode, kas vērsta uz lielāku degvielas ekonomiju. Mazauto klasē tas ir normāli, kaut gan atsevišķi pircēji varbūt sagaida kaut ko citu.
Tāpēc arī mūsu izmēģinātais 1,0 litra trīscilindru motors ierindojams mapē ar uzrakstu “Adekvāts, bet ne vairāk”, jo Ford ir paspējuši pierādīt, ka pat maza tilpuma motoriem var būt sava personība. Griezes momenta trūkums zemā apgriezienu diapazonā brīžiem ir tik spēcīgi jūtams, ka šķiet – Renault jauno Clio slepus gatavo maksimālā ātruma rekordam. Taču tas ir ļoti kluss, vienmērīgi braucot tā skaņa praktiski nav dzirdama.
Vai to ir vērts pirkt?
Ņemot vērā cenu spektru, aprīkojumu un atlaides, kādas mēdz piedāvāt Renault, būtu muļķīgi neizvērtēt jaunā Clio iegādi, kontekstā ar, piemēram, Seat Ibiza vai Volkswagen Polo. Jaunais Clio ir pievilcīgs, kompakta izmēra auto ar labām braukšanas īpašībām, salīdzinoši smalku interjeru un plašām aprīkojuma iespējām.
Karstākie piedāvājumi auto tirgū! Nepalaid garām iespēju ietaupīt...